43 dienas

Tātad, jā. Nepilnas 6 nedēļas vēl, kas noteikti paskries vēja spārniem. Vēl 5 pirmdienas, 5 otrdienas, 6 trešdienas, 6 ceturtdienas, 6 piektdienas, 6 sestdienas un 6 svētdienas. Godīgi sakot, esmu apbrīnojami mierīga, nav nekāda stresa par prombraukšanu, pašlaik nevaru sagaidīt (jāatgādina gan, ka man tas ir tā viļņveidīgi - ir brīži, kad domāju, ka varbūt labāk nevajadzēja, taču tādi ir ļoti reti un pagaidām man veiksmīgi izdodas tik stulbas domas dzēst no sava prāta). BET - šajā ierakstā neesmu plānojusi lielo apcerēšanu par savām izjūtām utt. (tam ir otrs blogs: manu-domu-izgaztuve.blogspot.com ), bet gan padalīties ar tīri praktisku informāciju par to, kā un kur dzīvošu nākamgad.

1) 9. jūnijā man, kā topošajai apmaiņas skolniecei, bija pienākums apmeklēt YFU sagatavošanas pasākumu. Tā bija iespēja satikt pārējos 24 (ja nemaldos? Margarita, ja šo lasi, tad droši labo, ja kļūdos :D ) drosmīgos, kas nolēmuši nākamo mācību gadu pavadīt otrā pasaules vai Eiropas malā; dalīties pārdomās, kā arī uzklausīt jau apmaiņas gadā bijušu jauniešu ieteikumus un padomus. Bija diezgan jauki un interesanti, tur labi varēja smelties iedvesmu gaidāmajam. Un jā, viss pa nopietno - arī vismaz vienam vecākam vajadzēja ierasties, jo ''arī viņu dzīve mainīsies par 360 grādiem blablabla. (bet ok, laikam jau tā arī ir :D ).

2) Jūs visi man jautājat par manu viesģimeni, tad nu, manuprāt, beidzot ir laiks visu skaidri un gaiši uzrakstīt.
Viesģimene man ir zināma jau kopš 22. februāra. Tas ir patiešām ātri, kaut ko tādu nebiju gaidījusi, šī ziņa man nāca kā pozitīvs šoks. Un, cik zinu, tad biju pirmā no 20+ šā gada Ungārijas skolēniem, kam tika atrasta ģimene.
Tātad: Man laimējies, ka dzīvošu tieši Budapeštā, tā, kā vēlējos. Tas gan neesot centrā, ar sabiedrisko transportu līdz tam esot jābrauc aptuveni 45 minūtes, bet nekas, man tas pat patīk. Savā ziņā būs tāpat, kā dzīvot Ogrē, jo varēšu baudīt gan lielpilsētas labumus (līdz Rīgai no šejienes var aizbraukt aptuveni tādā pašā laikā), gan vienlaikus nebūt ieslodzīta tās mūros un bezgaisā, jo mitināšos klusā privāmāju rajonā. Protams, man zināma sava adrese, taču to es šeit neizpaudīšu, bet no pārējiem sadzīves apstākļiem - tikai tas, ka mājai ir divi stāvi, dārzs un man būs pašai sava istaba. Tikai vakar google maps tā rūpīgāk izstaigāju savu rajonu, nezinu, man patika. Jāatcerās, ka tā nav nekāda Vācija; Vācijas perfektumu un sakoptību tur uz katra stūra neredzēt, taču es par to priecājos. Varbūt kādam tas šķitīs dīvaini, taču es negribētu savu apmaiņas gadu pavadīt ideāli sakārtotā vidē. Jā, tur izskatās savādāk, es pat nevaru noraksturot - nu, tā ungāriski. Drusku oldskūlīgi, vēl šis tas no padomjlaiciskā saglabājies, bet šis savādākums ir tieši tas, ko vēlos un gaidu. Katrā ziņā, daudz sliktāk par Latviju nav. Pāris ieliņas ar savām raibajām, nedaudz noplukušajām mājām, pat drusku atgādināja Latīņameriku (yay! :D). Bet nu dzīvos' - redzēs'. Vispār jau Budapešta skaitās viena no skaistākajām pasaules pilsētām.
Manā viesģimenē pavisam būs 4 ģimenes locekļi, taču viens no tiem - brālis - dzīvo atsevišķi. So:
Viesmamma Enikő - 53 gadi, strādā par pārdošanas direktori kaut kādā firmā.
Viestētis Csaba - 55 gadi, strādā tajā pašā firmā, tikai par tehnisko direktoru.
Viesbrālis Gergely - 27 gadi, kā jau teicu, dzīvo atsevišķi, vairāk par viņu neko nezinu.
Viesmāsa Zsuzsa - 18 gadi, nākamgad beigs skolu. 2010./2011. mācību gadā bija apmaiņas skolniece Vācijā. Ar viņu arī bieži kontaktējos facebook'ā, jo par brāli neko nezinu, mamma angļu valodā prot tikai standartfrāzes, bet tētim angliski labāk patīkot runāt nekā rakstīt. :D
Es būšu otrā apmaiņas skolniece viņu ģimenē - šogad pie viņiem dzīvoja Ariama no Vācijas. Savā ziņā man būs ļoti smagi, jo pieļauju, ka klusībā it visā tikšu salīdzināta ar viņu, es nedrīkstu pievilt ģimenes cerības, jo diezgan daudz esot gadījumu, kad pēc otrā apmaiņas skolēna 3. vairs neņem. ;D Cik esmu noskaidrojusi no čatiem ar viesmāsu un arī Ariamu - ģimene esot fantastiska, tētis ļoti jautrs, ar mammu varot labi par visu izrunāties, Zsuzsa kļuvusi par īstu māsu utt. Ceru, ka man arī pie viņiem ies tik pat labi, cik vācietei! Vecāki ļaujot darīt praktiski visu, ko gribi, mājās vari nākt, cikos gribi, ja iepriekš paziņo, kur atradīsies, tātad, viss būs oki. :D Viņi man ir apsolījuši jau 2 (!!) ārvalstu ceļojumus. No 27. augusta līdz 2. septembrim būsim Horvātijā, kaut kad februārī brauksim slēpt uz Itāliju, jo viņi to dara katru gadu. Viesmāsa man ik pa laikam uzraksta, ka viņi nevarot mani sagaidīt. Vienkārši tiiiiik jauki, esmu starā, un domāju, ka ar ģimeni man viss būs super! :))) Lūk, arī viņu fotogrāfija! (nospiežot laikam var palielināt, vai arī nē, nezinu).

3) Skola. Par to man zināms maz, tikai tas, ka tā aktīvi iesaistās dažādos apmaiņas projektos (tātad, varbūt man būs iespēja pabūt vēl kādā valstī) un ir līdzīga RKV (skolai, kurā es mācīšos, kad atgriezīšos Latvijā), tajā iespējams mācīties vairākas svešvalodas. Re kur ir mana Karinthy Frigyes Gimnázium!

Tas tad pagaidām arī viss. Iespējams, ka būs vēl kaut kāds neliels ieraksts pēdējā nedēļā/dienās, bet, ja nē, tad tiekamies tur, Ungārijā!