___________________________________________________________________
15. aprīlī apritēja 8 mēneši kopš atrados šajā it kā Eiropas kartē ne būt ne pamanāmākajā, taču tik interesantajā valstī. Pa šo laiku ir sakrājušies dažādi secinājumi, atziņas, saraksts ar lietām, kas pie viņiem notiek savādāk. Nekā tāda ārkārtīgi eksotiska jau te nav, te pat Eiropā vien esmu, taču ir sīkumi, kas tomēr atšķiras no tā, ko līdz šim esmu piedzīvojusi Latvijā. Tad nu jums svinīgi prezentēju savu pirmo šāda veida rakstu - 15 Ungārijai/ungāriem raksturīgas lietas! :)
1) Iepazīstoties, vienmēr pirmo nosauc uzvārdu un tikai pēc tam vārdu. Nu, vismaz tā tam oficiāli vajadzētu būt, taču ir cilvēki, kas tomēr izvēlas to darīt klasiskajā, visur citur pasaulē, izmantotajā veidā. Un tādā gadījumā, ja personu sauc, piemēram, Norbert Sándor, var tikai minēt, kurš no šiem diviem tad ir vārds un kurš - uzvārds, jo abi var būt gan viens, gan otrs... Vēl aizvien šis manī raisa lielu apjukumu...
2) Komplimenti. It nemaz nepārspīlēju, sakot, ka nav ne dienas, kad nesaņemtu kādu komplimentu un tas nav tikai tāpēc, ka esmu no ārzemēm vai apmaiņas skolniece - arī paši ungāri viens otram tos bārsta pa labi un kreisi. Man īsti nelīmējas kopā tas, kā viņi paši sevi uzskata par nelaipnu un pesimistisku tautu, taču tajā pašā laikā viņi vienmēr pateiks kaut ko jauku, uzsmaidīs, palīdzēs utt.
3) Puiši ir ārkārtīgi džentlmeniski un var ļoooooti labi just, ka audzinot viņiem iepotēta ideja - sievietes/meitenes dēļ jābūt gatavam uz visu. Vienmēr tevi palaidīs pa priekšu, panesīs somu, piedāvās jebkāda veida palīdzību, atvērs durvis utt. Turklāt, draudzējoties ar puišiem, var ietaupīt daudz naudas - pat, ja tiešām esat tikai ''friends zone'', viņš tik un tā par savu pienākumu uzskatīs tev visu izmaksāt. :D
4) (Side note - par visām lietām, kas attiecas uz skolu, man grūti tā vispārīgi spriest, jo Karinthy Frigyes Gimnázium tomēr nav gluži parasta ungāru skola, tā ka tos punktus drīzāk būtu jāsauc par '' kas raksturīgs KFG skolēniem'', bet nu vienalga, haha. ) Skolēni ļoti baidās kļūdīties. Ja stundā kādu izsauc atbildēt, tad tas nabaga cilvēks runā ļoti klusi, nepārliecinoši un skolotāji par to arī neko nesaka. Ex 9.a, iedomājieties, piemēram, Bedikeres reakciju, ja kāds, izsaukts priekšā stāstīt, to darītu gandrīz vai čukstus. :D
5) Šis ir pozitīvi - ļoti maz jauniešu pīpētāju. Nespēju noticēt, kad ierodoties šeit uzzināju, ka 10. klasē ar 35 skolēniem ir tikai viens no smēķēšanas atkarīgais. Lieliski rādītāji, viņiem te tādu konkursu ''Nesmēķējošā klase'' tiešām nevajag, haha.
6) Ungāru ( vai vismaz KFG) skolēni nekad nebasto stundas. Nekad. Es jau esmu aizmirsusi, ka iespēja kaut ko tādu darīt vispār pastāv. Šajā skolā tāds jēdziens kā ''neattaisnots kavējums'' vienkārši neeksistē..
7) Ungāriem ļoti patīk kaut ko novēlēt, tie novēlējumi mani ''vajā'' vienmēr un visur. Tad saldus sapņus, tad labu apetīti, tad veiksmīgu iepirkšanos, tad labu laika pavadīšanu, ja eju kaut kur ar draugiem, tad, lai ''nēsājas uz veselību'', ja nopērku kādu jaunu apģērba gabalu utt. Katrā situācijā viņi saskatīs iespēju kaut ko novēlēt, brīžiem jau ir par daudz, haha...
8) Viņus ārkārtīgi biedē ''neveiklie'' klusuma brīži (kas reizēm, manā skatījumā, it nemaz nebūtu uzskatāmi par ''neveikliem'' ) , kas ar laiku gadās gandrīz jebkurā sarunā. Ja pēkšņi aptrūkstas sakāmā, nabadziņi sāks stresot un runāt kaut ko pilnīgi random, ieslēgs mūziku vai piedāvās, piemēram, košļeni. :D
9) Skaļa un publiska deguna šņaukšana it nemaz nav uzskatāma par kaut ko nepieklājīgu. Ja kādam pēc tā rodas vajadzība kaut vai kontroldarba rakstīšanas vidū, kad klasē ir kapa klusums, cilvēks vēsā mierā izvilks kabatlakatu un veiks sava deguna dobumu tīrīšanas procedūru (skaļi, un ar skaļi es tiešām domāju SKAĻI!!) it nemaz nejūtoties traucēts, dīvainā kārtā, arī visiem pārējiem tas liksies pilnīgi normāli. :D
10) Meitenes uz skolu nepucējas tik traki, kā LV. Protams, te arī iespējams redzēt dažādus eksemplārus, taču lielākā daļa meiteņu krāsojas ļoti minimāli vai pat vispār nelieto kosmētiku (ņemiet vērā, ka viņas visas ir vecumā no 14 - 19 gadiem) + īpaša piezīme tiem puišiem, kas tūlīt sāks izteikt gudrus secinājumus, ka tad jau viņas visas noteikti ir ļoti neglītas - nav taisnība! Ungārietes ir dabiski skaistas! :)
11) Budapeštā dzīvo daudz aziātu, galvenokārt, vjetnamieši. Arī KFG gandrīz katrā klasē ir vismaz viens aziāts. Tā kā LV latviski runājošs aziāts, kas domā kā īsts latvietis un dzīvo kā īsts latvietis, būtu kaut kas praktiski nesastopams, pirmajā skolas dienā man sanāca drusku izgāzties. Apsēdos brīvā vietā blakus mūsu klases vjetnamietei Trami (kas, starp citu, man tagad kļuvusi par labu draudzeni) un uzsāku sarunu ar jautājumu: ''Vai tu arī esi apmaiņas skolniece?''. Trami uz mani tā dīvaini paskatījās un atbildēja : '' Nē, es te dzīvoju!'' :DDD Pēc pāris dienām ievēroju, ka tie aziāti skolā un visur citur ir pilnīgi normāla parādība, neviens pat nemēģinās viņus uzrunāt angliski, jo viņi tiek uztverti kā parasti, normāli ungāri, kuru vienīgā atšķirība ir ārējais izskats.
12) Radusies tāda sajūta, ka, lai iekļūtu ungāra mājā, vispirms jāiekļūst viņa sirdī. Pa šo laiku esmu bijusi tikai 3 klasesbiedru mājās, viņi pie sevis uzaicinās tikai tad, ja jūsu draudzība ir sasniegusi kaut kādu noteiktu līmeni. Ja salīdzina ar to, cik random cilvēku mājās es esmu bijusi LV, šis ir diezgan liels kontrasts..
13) Daudz alternatīvo, it sevišķi puišu. + te lielai daļai ir ideāla mūzikas gaume, mana playliste pamatīgi papildinājusies ar lieliskām dziesmām, pateicoties viņiem. Tiešām maz cilvēku, kas klausītos Eiropas un ASV topu bullshitu. Un vēl, runājot par mūziku - muzikālā izglītība te ir augstā līmenī un jauniešu dzīvē mūzika ieņem nozīmīgu lomu - man nav gandrīz neviena pazīstamā, kas neprastu spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu. Ļoti, ļoti daudziem ir arī kāda ''garāžas grupa'', kurā spēlēt.
14) Te sekos kaut kas, kā dēļ man ungāru vienaudžu mazliet žēl. Viņiem skolās ir tāda lieta kā fakultatīvās nodarbības. 10. klases beigu posmā (mani klasesbiedri nesen par šo visu stresoja) tev jāizvēlas 2 -3 priekšmeti, kuros gribētu apmeklēt fakultatīvās stundas, taču izvēle ir jāveic ļoooooti atbildīgi - būtībā, 10. klasē jau jābūt pilnīgi skaidram, ko vēlies darīt nākotnē, jo Ungārijas universitātes tevi uzņemot skatās vai esi apmeklējis attiecīgajai studiju programmai nepieciešamās fakultatīvās nodarbības. Piemēram, ja 10. klasē domā, ka gribi kļūt par žurnālistu un izvēlies ungāru valodas un vēstures ''fakultáció'', tad 11. klases beigās rodoties vēlmei kļūt par ārstu un saprotot, ka patiesībā ķīmijas un bioloģijas fakultáció ir tas, kas tev nepieciešams, esi vienkāršiem vārdiem sakot fucked. Tev nav nekādu iespēju studēt ķīmiju bez ķīmijas fakultatīvo nodarbību apmeklējuma atzīmes skolas beigšanas diplomā, vēsturi bez vēstures, ģeogrāfiju bez ģeogrāfijas utt., tas viss ir ļoti strikti. Manuprāt, (un arī viņi paši to saka) ir par agru šādu izvēli izdarīt 16 gadu vecumā, ja skolu pabeigsi tikai 19 gados (it sevišķi, ja esi bilingvālajā klasē, kur tev jāmācās 13 gadus), plāni vēl var kardināli mainīties..
20) Drāmas, emocionalitāte un atvērtība. Protams, tas viss te nav ne uz pusi tik lielā mērā, cik, piemēram, Latīņamerikā, bet tomēr daudz izteiktāk kā Latvijā. Viņi var uztaisīt drāmu ne no kā, nebaidās izrādīt savas emocijas (ungāri smejas skaļi, ļoti skaļi. Man tāda sajūta, ka viņu ietekmē šī gada laikā arī mani smiekli ir drusku mainījusies. :D Un, ja viņiem ir tik skumji, ka jāraud - nekautrēsies darīt arī to. Skolā diezgan bieži var redzēt random cilvēkus raudam, tas mani arī mazliet pārsteidza, jo LV vidusskolā neviens to tā īsti vairs nedara. :D ). Viņi ļoti atklāti runā par simpātijām pret pretējo dzimumu, tomēr ir pietiekami taktiski, lai to nevajadzīgiem cilvēkiem neizpļāpātu. Klasē visām meitenēm zināms, kurš puisis kurai simpatizē; visi viens otram ar lielu prieku sniedz attiecību advice. Ungāri nav īpaši krituši uz noslēpumiem, viņi labāk lietas pasaka tieši un konkrēti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru